sekmīgs
sekmīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
sekmīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
sekmīgi apstākļa vārds
sekmīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kam ir pozitīvs rezultāts.
PiemēriSekmīgs uzņēmējs.
- Sekmīgs uzņēmējs.
- Uzdevuma sekmīga izpilde.
- Iekārta darbojas sekmīgi.
- Sekmīgi nokārtot eksāmenus.
- Sekmīgi nodzēst ugunsgrēku.
- Sportists sekmīgi startē sacensībās.
- Zinātnisko grādu piešķir pēc sekmīgas promocijas darba aizstāvēšanas.
1.1.Tāds, kam ir labas sekmes mācībās; pretstats: nesekmīgs2.
PiemēriSekmīgs skolēns.
- Sekmīgs skolēns.
- Sekmīgi absolvēt pamatskolu.