sekot
sekot [sȩkuôt] -oju, -o, -o, pag. -oju intransitīvs, darbības vārds
1.Virzīties, pārvietoties (kādam, kam) līdzi, aiz (kā).
PiemēriŠaurajā ielā jūtu, ka aiz muguras seko kāds svešinieks.
2.formā: trešā persona Norisināties laika secībā (pēc kā); atrasties, būt novietotam pēc kārtas (aiz kā).
PiemēriKoncertam sekoja zaļumballe.
3.Sistemātiski būt informētam, interesēties (par ko).
PiemēriSekot līdzi bērnu sekmēm.
3.1.Censties uztvert, saprast (ko).
PiemēriSekot līdzi katram diskusijas dalībnieku vārdam.
3.2.Sistemātiski novērot (cilvēku, viņa darbību, izturēšanos).
4.Rīkoties, izturēties pēc (kāda) parauga.
PiemēriSekot labai priekšzīmei.