sekrēcija
sekrēcija lietvārds; sieviešu dzimte
Process, kurā specializētas dziedzeru šūnas veido un izdala sekrētu.
PiemēriSiekalu sekrēcija.
- Siekalu sekrēcija.
- Kuņģa skābes sekrēcija.
- Hormonu sekrēcija.
Stabili vārdu savienojumiĀrējā sekrēcija. Iekšējā sekrēcija.
- Ārējā sekrēcija — sekrēcija, kurā sekrēts izdalās orgāna dobumā vai uz organisma virsmas.
- Iekšējā sekrēcija — sekrēcija, kurā sekrēts izdalās asinīs vai limfā.
Stabili vārdu savienojumiĀrējās sekrēcijas dziedzeri. Iekšējās sekrēcijas dziedzeri.
- Ārējās sekrēcijas dziedzeri — dziedzeri, kam ir izvadkanāli uz ārējo vidi.
- Iekšējās sekrēcijas dziedzeri — dziedzeri, kas izstrādātās vielas ievada tieši limfā vai asinīs.
Cilme:No latīņu secretio ‘atdalīšana, atdalīšanās’.