sekretārs1
sekretārs lietvārds
sekretāre lietvārds
1.Darbinieks, kas pārzina un kārto (iestādes, organizācijas, atsevišķas personas) dokumentus un dienesta korespondenci, pieņem telefona zvanus un atbild uz tiem, un veic citus tamlīdzīgus darbus.
PiemēriPersoniskais sekretārs.
2.Protokolētājs (piem., sapulcē, sanāksmē).
PiemēriIevēlēt sapulces sekretāru.
Stabili vārdu savienojumiTiesas sekretārs.
3.Vēlēts vai iecelts vadošs darbinieks valsts vai pašvaldības iestādē.
PiemēriInstitūta zinātniskais sekretārs.
Stabili vārdu savienojumiPreses sekretārs.
Cilme:No jaunlatīņu secretārius, latīņu sēcernere ‘atšķirt, atdalīt’.