sekretārs1
sekretārs lietvārds
sekretāre lietvārds
1.Darbinieks, kas pārzina un kārto (iestādes, organizācijas, atsevišķas personas) dokumentus un dienesta korespondenci, pieņem telefona zvanus un atbild uz tiem, un veic citus tamlīdzīgus darbus.
PiemēriPersoniskais sekretārs.
- Personiskais sekretārs.
- Strādāt par sekretāri.
- Klausulē atskanēja sekretāres balss.
2.Protokolētājs (piem., sapulcē, sanāksmē).
PiemēriIevēlēt sapulces sekretāru.
- Ievēlēt sapulces sekretāru.
- Visas komisijas sēdes protokolē sekretārs.
Stabili vārdu savienojumiTiesas sekretārs.
- Tiesas sekretārs — amatpersona, kuras pienākums ir rakstīt tiesas sēžu protokolus.
3.Vēlēts vai iecelts vadošs darbinieks valsts vai pašvaldības iestādē.
PiemēriInstitūta zinātniskais sekretārs.
- Institūta zinātniskais sekretārs.
Stabili vārdu savienojumiPreses sekretārs.
- Preses sekretārs — amatpersona, kas uztur kontaktus ar plašsaziņas līdzekļiem un palīdz savam darba devējam uzturēt pozitīvu tēlu sabiedrībā.
Cilme:No jaunlatīņu secretārius, latīņu sēcernere ‘atšķirt, atdalīt’.