aizvīties
aizvīties 3. pers. -vijas, pag. -vijās darbības vārds; atgriezenisks
1.Vijoties aizstiepties (kur, līdz kādai vietai, kam priekšā).
PiemēriApiņi aizvijušies līdz kārts galam.
- Apiņi aizvijušies līdz kārts galam.
- Mežvīns aizvijies logam priekšā.
2.Būt ar līkumiem (par ceļu, upi u. tml.).
PiemēriCeļš aizvijas no pakalna uz pakalnu.
- Ceļš aizvijas no pakalna uz pakalnu.
- Gar ezera krastu aizvijas taciņa.