kutēt
kutēt 3. pers. kut, pag. kutēja darbības vārds; intransitīvs
1.Izraisīties vieglam, satraucošam kairinājumam (ķermeņa daļā, kur kas viegli pieskaras).
PiemēriPaduses kut.
- Paduses kut.
- Zālē kut kailās kājas.
- Neciešami kut.
1.1.Būt par cēloni gļotādas kairinājumam; izraisīt niezēšanu.
Piemēri..smaršas tvīks Un skurbi kutēs nāsīs manās.
- ..smaršas tvīks Un skurbi kutēs nāsīs manās.
1.2.pārnestā nozīmē Būt grūti apvaldāmam, izraisoties (arī šķietami) kādā ķermeņa daļā.
PiemēriMortons, Tonijs un Laiza pūlējās apspiest smieklu, kas kutēja zem lūpām..
- Mortons, Tonijs un Laiza pūlējās apspiest smieklu, kas kutēja zem lūpām..
- Pakrūtē man kut dusmas, bet tās jāapvalda.
Stabili vārdu savienojumiSirds kut.
- Sirds kut idioma — saka, ja izjūt prieku, nelielu satraukumu, saviļņojumu.