kutēt
kutēt 3. pers. kut, pag. kutēja intransitīvs, darbības vārds
1.Izraisīties vieglam, satraucošam kairinājumam (ķermeņa daļā, kur kas viegli pieskaras).
PiemēriPaduses kut.
1.1.Būt par cēloni gļotādas kairinājumam; izraisīt niezēšanu.
Piemēri..smaršas tvīks Un skurbi kutēs nāsīs manās.
1.2.pārnestā nozīmē Būt grūti apvaldāmam, izraisoties (arī šķietami) kādā ķermeņa daļā.
PiemēriMortons, Tonijs un Laiza pūlējās apspiest smieklu, kas kutēja zem lūpām..
Stabili vārdu savienojumiSirds kut.