tupināt
tupināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
1.Likt, arī aicināt tupēt (kur, uz kā u. tml.).
PiemēriTupināt mazuli uz podiņa.
2.sarunvaloda Ievietot (cietumā).
PiemēriAizturētos noziedzniekus tupinās cietumā, aiz restēm.