Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
bēguļot
bēguļot [bȩ̂guļuôt] -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; intransitīvs
Mainot dzīves, uzturēšanās vietu, vairīties, slapstīties.
PiemēriBēguļot no vienas vietas uz otru.
  • Bēguļot no vienas vietas uz otru.
  • Bēguļot no policijas.
  • Zaglis bēguļo, vairoties no soda.