Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
čubināt
čubināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
1.Kārtot uzbužinot vai pielīdzinot (piem., guļasvietu).
PiemēriČubināt spilvenu.
  • Čubināt spilvenu.
  • Čubināt sienu guļasvietā.
1.1.Sakārtot.
PiemēriČubināt matus.
  • Čubināt matus.
2.Maigi aprūpēt.
PiemēriČubināt bērnu.
  • Čubināt bērnu.