stacionārs2
stacionārs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
stacionāra -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
stacionāri apstākļa vārds
1.Tāds, kas nav pārvietojams izmantošanai dažādās vietās (par ierīcēm, mašīnām u. tml.).
PiemēriStacionāra apgaismošanas ierīce.
- Stacionāra apgaismošanas ierīce.
2.Tāds, kur slimnieki ārstēšanas laikā uzturas pastāvīgi vai ar pārtraukumiem (par ārstniecības iestādi).
PiemēriPilsētas stacionārā slimnīca.
- Pilsētas stacionārā slimnīca.
2.1.Tāds, kas ir saistīts ar stacionāru [1], tāds, ko veic stacionārā [1].
PiemēriSlimnieka stacionāra izmeklēšana un ārstēšana.
- Slimnieka stacionāra izmeklēšana un ārstēšana.
3.Tāds, kura, parasti fizikālie, raksturojumi nemainās laikā; arī pastāvīgs, nemainīgs.
PiemēriStacionārs process.
- Stacionārs process.
- Stacionārs stāvoklis.
- Stacionāri izplatīties.
Cilme:No latīņu stationarius ‘stāvošs, nekustīgs’.