stacionārs2
stacionārs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
stacionāra -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
stacionāri apstākļa vārds
1.Tāds, kas nav pārvietojams izmantošanai dažādās vietās (par ierīcēm, mašīnām u. tml.).
PiemēriStacionāra apgaismošanas ierīce.
2.Tāds, kur slimnieki ārstēšanas laikā uzturas pastāvīgi vai ar pārtraukumiem (par ārstniecības iestādi).
PiemēriPilsētas stacionārā slimnīca.
2.1.Tāds, kas ir saistīts ar stacionāru [1], tāds, ko veic stacionārā [1].
PiemēriSlimnieka stacionāra izmeklēšana un ārstēšana.
3.Tāds, kura, parasti fizikālie, raksturojumi nemainās laikā; arī pastāvīgs, nemainīgs.
PiemēriStacionārs process.
Cilme:No latīņu stationarius ‘stāvošs, nekustīgs’.