stabils
stabils -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
stabila -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
stabili apstākļa vārds
stabilums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kura īpašības, fiziskais stāvoklis, novietojums u. tml. attiecīgos apstākļos nemainās.
PiemēriStabils tilts.
1.1.Tāds, kas ir pastāvīgs, nemainīgs, arī iesakņojies.
PiemēriStabila ģimene.
1.2.Tāds, kas ilgāku laiku nevājinās, nemainās.
PiemēriStabils, nosvērts cilvēks.
1.3.Tāds, kas ir labi iegaumēts (par zināšanām).
PiemēriSkolēnam ir stabilas zināšanas matemātikā.
Cilme:No latīņu stabilis.