Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
spurtot
spurtot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; intransitīvs
Strauji palielināt ātrumu (skrienot, braucot ar velosipēdu u. tml.).
PiemēriSpurtot distances beigu daļā.