spurkšķēt
spurkšķēt spurkšķu, spurkšķu, spurkšķ, pag. spurkšķēju intransitīvs, darbības vārds
1.formā: trešā persona Radīt īslaicīgus, paasus, citu citam sekojošus neskaidrus trokšņus (piem., par motoriem, ierīcēm); atskanēt šādiem trokšņiem.
PiemēriMotocikla motors sācis spurkšķēt.
2.sarunvaloda Aizturēti smieties.