spuroties
spuroties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos darbības vārds; atgriezenisks
1.formā: trešā persona Kļūt, arī būt spurainam (par matiem, bārdu u. tml.).
PiemēriMati spurojas ap ausīm un kaklu.
- Mati spurojas ap ausīm un kaklu.
1.1.Kļūt, arī būt spurainam (par šalli, auklu u. tml.).
PiemēriBiksēm gali no valkāšanas sākuši spuroties.
- Biksēm gali no valkāšanas sākuši spuroties.
2.sarunvaloda Kļūt, arī būt spītīgam, nepiekāpīgam; nepakļauties (piem., kāda gribai).
PiemēriPusaudzis neklausa un spurojas pretī.
- Pusaudzis neklausa un spurojas pretī.