spuroties
spuroties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos atgriezenisks, darbības vārds
1.formā: trešā persona Kļūt, arī būt spurainam (par matiem, bārdu u. tml.).
PiemēriMati spurojas ap ausīm un kaklu.
1.1.Kļūt, arī būt spurainam (par šalli, auklu u. tml.).
PiemēriBiksēm gali no valkāšanas sākuši spuroties.
2.sarunvaloda Kļūt, arī būt spītīgam, nepiekāpīgam; nepakļauties (piem., kāda gribai).
PiemēriPusaudzis neklausa un spurojas pretī.