Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
stabiņš
stabiņš vīriešu dzimte, lietvārds
1.Dem. → stabs.
PiemēriCeļa stabiņš.
2.Caurspīdīgā caurulē iepildīta viela, kura tiek izmantota par spiediena mērvienības rādītāju (parasti termometros, barometros).
PiemēriTermometra stabiņš rāda, ka gaiss sasilis līdz 20 grādiem.
Stabili vārdu savienojumiDzīvsudraba stabiņa milimetrs.
3.Vārdu, ciparu u. tml. kopums, kurā tie uzrakstīti viens zem otra.
PiemēriRakstīt vārdus stabiņā.
4.Veidojums, kurā pavediens (tamborējumā) ir izvilkts cauri divām vai vairākām cilpām.
PiemēriTamborēt īsos vai garos stabiņus.