spurgt
spurgt spurdzu, spurdz, spurdz, pag. spurdzu darbības vārds; intransitīvs
spurdziens lietvārds; vīriešu dzimte
1.Strauji, švīkstot spārniem, arī raksturīgi klaigājot, celties gaisā, lidot (par putniem).
PiemēriZvirbuļi dārzā spurdza no krūma uz krūmu.
- Zvirbuļi dārzā spurdza no krūma uz krūmu.
- Tikko es izeju laukā, uz visām pusēm spurdz strazdu bari.
1.1.pārnestā nozīmē Strauji, vieglā gaitā virzīties (par cilvēkiem).
PiemēriNo skolas spurdz ārā zēni un meitenes.
- No skolas spurdz ārā zēni un meitenes.
2.Aizturēti smieties.
PiemēriAizlikušas roku priekšā, meitenes spurdza.
- Aizlikušas roku priekšā, meitenes spurdza.