spurgt
spurgt spurdzu, spurdz, spurdz, pag. spurdzu intransitīvs, darbības vārds
spurdziens vīriešu dzimte, lietvārds
1.Strauji, švīkstot spārniem, arī raksturīgi klaigājot, celties gaisā, lidot (par putniem).
PiemēriZvirbuļi dārzā spurdza no krūma uz krūmu.
1.1.pārnestā nozīmē Strauji, vieglā gaitā virzīties (par cilvēkiem).
PiemēriNo skolas spurdz ārā zēni un meitenes.
2.Aizturēti smieties.
PiemēriAizlikušas roku priekšā, meitenes spurdza.