spurgt
spurgt spurdzu, spurdz, spurdz, pag. spurdzu darbības vārds; intransitīvs
spurdziens lietvārds; vīriešu dzimte
1.Strauji, švīkstot spārniem, arī raksturīgi klaigājot, celties gaisā, lidot (par putniem).
PiemēriZvirbuļi dārzā spurdza no krūma uz krūmu.
1.1.pārnestā nozīmē Strauji, vieglā gaitā virzīties (par cilvēkiem).
PiemēriNo skolas spurdz ārā zēni un meitenes.
2.Aizturēti smieties.
PiemēriAizlikušas roku priekšā, meitenes spurdza.