spulgot
spulgot 3. pers. -o, pag. -oja intransitīvs, darbības vārds
1.Izplatīt skaidru, dzidru gaismu (par gaismas avotu); būt skaidram, dzidram (par gaismu).
PiemēriDebesīs spulgo zvaigznes.
1.1.Spīdēt, mirdzēt, atstarojot skaidru, dzidru gaismu.
PiemēriEzers spulgo.
1.2.Mirdzēt, paužot pozitīvu emocionālo stāvokli.
PiemēriMeitenes acis priekā spulgoja.
1.3.Izpausties (acīs, skatienā) – parasti par pozitīvām jūtām.
PiemēriAcīs spulgo prieks.