spunde
spunde dsk. ģen. -žu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Koka aizbāznis (mucas aiztaisīšanai).
PiemēriAtraut mucai spundi.
- Atraut mucai spundi.
- Aizbāzt mucu ar spundi.
- Alus, spēcīgi rūgdams, izsitis mucai spundi ārā.
1.1.Caurums (parasti mucā), kuru aiztaisa ar šādu aizbāzni.
PiemēriAlus putodams tek ārā no mucas pa spundi.
- Alus putodams tek ārā no mucas pa spundi.
Stabili vārdu savienojumiMucā audzis, pa spundi barots.
- Mucā audzis, pa spundi barots idioma — saka par neaudzinātu, nemācītu cilvēku, kas neprot uzvesties, darbu darīt.
Cilme:No lejasvācu spunt.