spunde
spunde dsk. ģen. -žu sieviešu dzimte, lietvārds
1.Koka aizbāznis (mucas aiztaisīšanai).
PiemēriAtraut mucai spundi.
1.1.Caurums (parasti mucā), kuru aiztaisa ar šādu aizbāzni.
PiemēriAlus putodams tek ārā no mucas pa spundi.
Stabili vārdu savienojumiMucā audzis, pa spundi barots.
Cilme:No lejasvācu spunt.