stādināt
stādināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju transitīvs, darbības vārds
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) apstājas.
PiemēriStādināt maršruta taksometru.
1.1.Likt, arī mācīt (parasti bērnu) stāvēt (uz kājām).
PiemēriBērnu nevajag agri stādināt uz kājām.
2.Novietot (šķidrumu) miera stāvoklī tā, ka (tajā) veidojas vielu daļiņu slānis; novietot miera stāvoklī, ļaut, lai šķidrumā veidojas (vielu daļiņu slānis).
PiemēriStādināt izspiesto ābolu sulu.