piens
piens lietvārds; vīriešu dzimte
1.Sekrēts, ko izdala īpaši dziedzeri un kas paredzēts bērnu un dzīvnieku mazuļu barošanai.
PiemēriMātes piens.
Stabili vārdu savienojumiGovs norauj pienu. Noraut pienu. Silts kā piens.
1.1.Šāds dzīvnieku (parasti govju) sekrēts, ko lieto uzturā.
PiemēriDzert pienu.
Stabili vārdu savienojumiApraut pienu. Iezīst ar mātes pienu. Izlaist pienu. Ja (jau) nav kazai piena, lai (tad) nav.