Paplašinātā meklēšana
Meklējam piens.
Atrasts vārdos (24):
Atrasts etimoloģijās (9):
- No vācu Grad, kam pamatā latīņu gradus 'solis, pakāpiens, pakāpe'. (šķirklī grāds)
- No vācu Galaktose, kam pamatā grieķu gala, galaktos 'piens'. (šķirklī galaktoze)
- No grieķu galaxias 'piena ceļš' (gala, galaktos 'piens'). (šķirklī galaktika)
- No grieķu gala (galaktos) 'piens' un metreō 'mērīju'. (šķirklī galaktometrs)
- No latīņu gradatio, gradus 'pakāpiens, pakāpe'. (šķirklī gradācija)
- No turku yoğurt 'sarūdzis piens'. (šķirklī jogurts)
- No latīņu lac (lactis) 'piens'. (šķirklī lakto)
- No vācu Laktose, kam pamatā latīņu lac (lactis) 'piens'. (šķirklī laktoze)
- No latīņu recipiens (recipientis) 'saņēmējs'. (šķirklī recipients)
Atrasts vārdu savienojumos (11):
Atrasts skaidrojumos (53):
- niriens Aizsargāšanās vai uzbrukuma kustība (piem., boksā) – straujš pietupiens vai pieliekšanās un virzīšanās sāņus.
- kaučukaugi Augi, no kuru piensulas iegūst dabisko kaučuku.
- magoņu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, bieži ar piensulu (piem., magones, strutenes, ešolcijas).
- zīdainis Bērns pirmajā dzīvības gadā (kad viņa pamatbarība parasti ir mātes piens).
- kupināts piens biezpiens.
- piensaimnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar piensaimniecību.
- gutaperča Dažu tropu augu sacietējusī piensula, no kuras gatavo elektroizolācijas materiālus, līmi u. c.; latekss.
- pieniņš Dem. --> piens.
- zīdals Dzīvnieku mātītes piens.
- saldūksne Ēdama sēne ar balti dzeltenu gļotainu cepurīti un baltu, sīvu piensulu [Lactarius resimus].
- krimilde Ēdamā sēne ar baltu vai dzeltenīgu, lēzeni ieliektu vai piltuvveida cepurīti un baltu piensulu.
- skābsiens Hermētiski noslēgtā tvertnē pienskābā rūgšanā konservēta zāle.
- slaukt Iedarbojoties mehāniski (ar rokām vai aparātiem) uz (dzīvnieka) piena dziedzeriem, panākt, ka no tiem izdalās piens; šādā veidā iegūt pienu.
- strutene Indīgs, daudzgadīgs lakstaugs ar taisnu, baltiem matiņiem klātu stublāju, oranždzeltenu piensulu un dzelteniem ziediem čemurveida ziedkopās.
- pirmpiens Jaunpiens.
- kāpe Kāpiens, kāpšana.
- latekss Kaučukaugu piensula; sintētisks šķidrums, no kā gatavo, piem., gumijas izstrādājumus.
- plostbārdis Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar zarainu stumbru, kurā ir piensula, un kurvītī sakārtotiem dzelteniem ziediem.
- mīkstpiene Kurvjziežu (asteru) dzimtas tīrumu un dārzu nezāle ar dzelteniem ziedkurvīšiem un baltu piensulu.
- piesēdiens Ķermeņa kustība – sēžas virzīšana uz leju, saliecot kājas; pietupiens.
- dievkrēsliņš Lakstaugs ar dzeltenzaļiem, dzeltenīgiem vai oranžiem ziediem un kas satur piensulu.
- piena lopkopība lopkopība, kuras galvenais produkcijas veids ir piens.
- zīdals Mātes piens.
- heveja Mūžzaļš tropu koks vai krūms, no kura piensulas iegūst dabisko kaučuku.
- puspietupiens Nedziļš pietupiens.
- pilnpiens Nenokrejots piens.
- vājpiens Nokrejots piens.
- laktoze Ogļhidrāts, kas veidojas zīdītāju organismā un ko satur piens; piencukurs.
- kāpe Pakāpiens (kāpnēm).
- kāpiens Pakāpiens (kāpnēm).
- kāpslis Pakāpiens iekāpšanai (transportlīdzeklī), uzkāpšanai (kur) u. tml.
- lakto Piena dzēriens, kam pievienotas pienskābās baktērijas.
- lauku piens piens, kas iegūts lauku saimniecībā un nav apstrādāts pienotavā vai piena kombinātā.
- pirmpiens piens, kas izdalās no krūšu galiem grūtniecības pēdējos mēnešos un tūlīt pēc bērna piedzimšanas.
- vecpiens piens, kas rodas govs laktācijas perioda beigās un no parastā piena atšķiras ar augstu viskozitāti un nepatīkamu, rūgtenu garšu.
- specpiens piens, ko bez maksas saņem kaitīgos apstākļos strādājošais.
- tīrkultūra Raudzēts piena produkts, ko ieraudzē izmantojot pienskābes baktēriju ieraugu.
- skābais piens rūgušpiens.
- skābpiens Rūgušpiens.
- piens sadeg saka, ja piena dziedzerī uzkrājas neizslaukts, nenozīsts piens un rodas piena dziedzera iekaisums.
- siltalus Sakarsēts alus, kam pievienots vārošs piens un ar cukuru sakults olas dzeltenums.
- rūgušpiens Saraudzēts piens; rūpnieciski raudzēts skābpiena produkts.
- alksnene Sarkanbrūna ēdama sēne ar sīvu piensulu [Lactarius rufus].
- piena pulveris sausais piens.
- salds piens svaigs (nesaskābis, nesaraudzēts) piens.
- svilpe Svilpes (piem., sporta spēles tiesneša) radīta skaņa, svilpiens.
- svelpiens Svilpiens.
- skābpiens Tāds, kas ir gatavots no piena, krējuma, paniņām, sūkalām, kuras ir pasterizētas un raudzētas ar pienskābes baktērijām vai raugu.
- pienskābs Tāds, kas rada pienskābi.
- pienskābs Tāds, kas satur pienskābi.
- magone Viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar (parasti) sarkaniem ziediem, piensulu auga veģetatīvajās daļās un augļiem – pogaļām, kurās ir daudz sēklu; šā auga zieds.
- uzliciens Vienreizēja paveikta darbība --> uzlikt (1); krāsas triepiens, uzklājums (piemēram, ar otu, paletes nazi) gleznojot.
- jaunpiens Zīdītājdzīvnieka (parasti govs) piens aptuveni pirmajās desmit dienās pēc dzīvnieka atnešanās.
Atrasts piemēros (114):
- kāpiens Alpīnistu kāpiens uz virsotni.
- apskābt Apskābis piens.
- sajaukt Ar krējumu sajaukts biezpiens.
- maurloks Biezpiens ar dillēm un maurlokiem.
- olbaltums Biezpiens ir pilnvērtīgs olbaltumu avots.
- parūgtens Biezpiens kļuvis parūgtens.
- saskābt Biezpiens saskābis.
- svaigs Biezpiens vairs nav īsti svaigs.
- caururbjošs Caururbjošs svilpiens.
- jaunpiens Dzeltenīgs jaunpiens.
- pamatprodukts Dzeramais piens ir viens no pamatproduktiem.
- pirmprodukts Dzīvnieku izcelsmes pirmprodukti – piens, olas, gaļa.
- izlocīt Gari izlocīts svilpiens.
- sagremoties Govs piens kaķēna zarnās slikti sagremojas.
- piens Govs piens.
- iebiezināt Iebiezinātais piens.
- ieskābs Ieskābs piens.
- īss Īss svilpiens, kliedziens.
- piensula Izdalīt piensulu.
- atdzesināt Izslauktais piens labi atdzesināts.
- strūklains Ja bezdelīga izskrej govij caur tesmeni, tad piens paliek asiņaini strūklains.
- suliņas Kad piens sarecējis un suliņas atdalījušās, siera maisīšanu un sildīšanu pārtrauc.
- uzkarst Kad piens uzkarsis, pievieno sakultās olas.
- klunkšķēt Kannā klunkšķēja piens.
- aizkausēt Kāpiens viņu aizkausējis.
- apakšējais Kāpņu apakšējais pakāpiens.
- svelpiens Kaut kur tālumā atskanēja svelpiens.
- piens Kazas piens.
- kokosrieksts Kokosrieksta piens.
- kondensēt Kondensētais piens.
- rupucis Krupis esot bijis svētības nesējs lopiem, tādēļ, rupuci nositot, govīm notrūkstot piens.
- piensaimnieks Latvijas piensaimnieki.
- kolorīts Māksliniekam raksturīgs ekspresīvs triepiens, piesātināts kolorīts.
- piensaimnieks Marutai ir piensaimnieces izglītība.
- pienskābe Masāža palīdz no muskuļiem izvadīt pienskābi.
- imūnviela Mātes piens satur imūnvielas.
- māte Mātes piens.
- piens Mātes piens.
- piensaimniecība Mazās un lielās piensaimniecības.
- maztauku Maztauku biezpiens, jogurts, siers un citi piena produkti.
- pavalgs Miltu biezputrai vajadzīgs piens vai kāds cits pavalgs.
- izslaukt Nakts ir silta kā tikko izslaukts piens.
- piensaimniecība Nodarboties ar piensaimniecību.
- nokrejot Nokrejots piens.
- normalizēt Normalizēt stāvokli piensaimniecībā.
- noskanēt Noskanēja griezīgs svilpiens.
- paliess Paliess piens.
- pārrūgt Pārrūdzis rūgušpiens.
- pārskābt Pārskābis piens, krējums.
- pasauss Pasauss biezpiens.
- skāņš piens bija skāņš.
- ieskābt piens ieskābis.
- tādēļ piens ir ieskābis, tādēļ to nevar dzert.
- uzvārīties piens ir uzvārījies.
- ierūgt piens jau ierūdzis.
- noklunkšķēt piens kannā noklunkšķ.
- zilganīgs piens nesarūga, bet pārvērtās zilganīgā ķīselī.
- pāri piens pārgājis pāri.
- pārskriet piens pārskrien pāri katla malām.
- rietēt piens riet.
- kūsāt piens sāk kūsāt.
- sarietēt piens sariet krūtīs.
- sarūgt piens sarūgst.
- saskābt piens saskābst.
- uzturvielas piens satur organisma attīstībai nepieciešamās uzturvielas.
- skābt piens siltumā skābst.
- strūklot piens strūklo slaucenē.
- uzkarsēties piens uzkarsējies.
- kā piens vakar kā pirkts.
- perspektīvs piensaimniecībā perspektīvi ir tikai ganāmpulki ar vismaz 30 slaucamām govīm.
- piensaimniecība piensaimniecības kooperatīvs.
- piensaimniecība piensaimniecības nozare.
- piensaimniecība piensaimniecību īpašnieki.
- savs piensaimnieki turpina plēsties savā starpā.
- pienskābs pienskābā rūgšana.
- rūgšana pienskābā rūgšana.
- pienskābs pienskābās baktērijas.
- pienskābe pienskābe un citi vielmaiņas galaprodukti.
- baktērija pienskābes baktērijas.
- pienskābe pienskābes baktērijas.
- tīrkultūra pienskābes baktēriju tīrukultūras.
- pienskābs pienskābie produkti.
- receklis Pienu uzkarsē, pievieno citronskābi, un piens saiet receklī.
- pilnpiens Pilnpiena kefīrs, biezpiens, jogurts.
- biezpiens Pilnpiena, vājpiena biezpiens.
- sasvilt Pirmais pīrāgu cepiens krāsnī sasvila.
- plēvjains Plēvjains piens.
- produktīvs Produktīva piensaimniecība.
- puspietupiens Puspietupiens uz pilnas pēdas.
- pustrekns Pustrekns biezpiens.
- atsuloties Rūgušpiens atsulojies.
- saldskābs Saldskābais biezpiens ar burkānu.
- pakāpiens Satrunējis pakāpiens.
- sasildīt Saule sasildījusi ezera ūdeni siltu kā piens.
- sauss Sausais piens.
- siltens Siltens piens.
- silts Silts piens.
- svelpiens Skanīgs svelpiens.
- šļāciens Slaucenē žļurkst piens – šļāciens pēc šļāciena.
- čurkstēt Slaucenēs čurkst piens.
- slauktuve Slauktuvē pildījās silts, putojošs piens.
- smalkgraudains Smalkgraudains biezpiens, cukurs.
- spalgs Spalgs svilpiens.
- stāvs Stāvs kāpiens augšup.
- kāpiens Straujš kāpiens karjerā.
- kāpiens Tālāk trasē ir stāvs kāpiens.
- tālskanīgs Tālskanīgs svilpiens.
- susla Tas nebija piens, bet kaut kāda zilgana susla.
- ūdeņains Ūdeņains piens.
- piensaimnieks Uzņēmīgs piensaimnieks.
- vājpiens Vājpiena biezpiens, jogurts.
- vaļējs Vaļējs piens.
- vārīt Vārošs piens.
- zilzīlīte Zilzīlīšu dziesma ir dzidrs, atkārtots svilpiens, kam seko garš trellis.
piens citās vārdnīcās:
LLVV