magone
magone [maguône] dsk. ģen. -ņu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar (parasti) sarkaniem ziediem, piensulu auga veģetatīvajās daļās un augļiem – pogaļām, kurās ir daudz sēklu; šā auga zieds.
PiemēriLauka, zīda, miega magone.
- Lauka, zīda, miega magone.
- Sarkanas magones.
Stabili vārdu savienojumiMagoņu dzimta.
- Magoņu dzimta taksons [Papaveraceae] — augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, bieži ar piensulu (piem., magones, strutenes, ešolcijas).
1.1.formā: daudzskaitlis Šā auga sēklas.
PiemēriPītā maize ar magonēm.
- Pītā maize ar magonēm.
Stabili vārdu savienojumiKā magone. Piesarkst kā magone.
- Kā magone idioma — sārtā, sarkanā krāsā (parasti par sievieti, viņas sejas, vaigu krāsu).
- Piesarkst kā magone — saka, ja kāds ļoti piesarkst.