magone
magone [maguône] dsk. ģen. -ņu sieviešu dzimte, lietvārds
1.Viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar (parasti) sarkaniem ziediem, piensulu auga veģetatīvajās daļās un augļiem – pogaļām, kurās ir daudz sēklu; šā auga zieds.
PiemēriLauka, zīda, miega magone.
Stabili vārdu savienojumiMagoņu dzimta.
1.1.formā: daudzskaitlis Šā auga sēklas.
PiemēriPītā maize ar magonēm.
Stabili vārdu savienojumiKā magone. Piesarkst kā magone.