magnēts
magnēts vīriešu dzimte, lietvārds
Priekšmets, kas ap sevi rada magnētisko lauku un spēj pievilkt dzelzs, niķeļa u. tml. izstrādājumus.
PiemēriDabiskais, mākslīgais magnēts.
Stabili vārdu savienojumiPievelk kā magnēts.
Cilme:No vācu Magnet, kam pamatā grieķu Magnētēs lithos ‘akmens no Magnēzijas’.