Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
izslaukt
izslaukt -slaucu, -slauc, -slauc, pag. -slaucu darbības vārds; transitīvs
1.Slaucot iztukšot (dzīvnieka) tesmeni.
PiemēriIzslaukt govi, kazu.
1.1.Slaucot iegūt (pienu).
PiemēriNakts ir silta kā tikko izslaukts piens.