izslaucīt
izslaucīt -slauku, -slauki, -slauka, pag. -slaucīju darbības vārds; transitīvs
1.Slaukot iztīrīt (piem., grīdu, telpu).
PiemēriIzslaucīt istabu.
1.1.Slaukot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriIzslaucīt gružus no istabas.
2.Slaukot padarīt (parasti no iekšpuses) sausu, arī tīru, spodru.
PiemēriIzslaucīt lampas kupolu.
2.1.Slaukot padarīt sausu (piem., acis, matus).
PiemēriIzslaucīt saraudātās acis ar lakatiņa stūri.
2.2.Noslaucīt, nosusināt.
PiemēriIzslaucīt asaras no acīm.
Stabili vārdu savienojumiKā (ar slotu) izslaucīts.