Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
šļāciens
šļāciens lietvārds; vīriešu dzimte
Vienreizēja paveikta darbība → šļākt1; arī šalts, šļakata.
PiemēriSlaucenē žļurkst piens – šļāciens pēc šļāciena.