Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
rupucis
rupucis -ča, dsk. ģen. -ču lietvārds
rupuciene dsk. ģen. -ņu lietvārds
1.Bruņurupucis.
PiemēriIegādāties terāriju savam rupucim.
1.1.formā: vīriešu dzimte Krupis.
PiemēriDrukns rupucis.
1.2.pārnestā nozīmē; formā: vīriešu dzimte Nejauks, slikts cilvēks.
PiemēriAk, tu rupucis!
2.sarunvaloda; formā: vīriešu dzimte Rupjmaize.
PiemēriNopirkt baltmaizi un rupuci.