rūsēt
rūsēt 3. pers. rūsē, arī rūs, pag. rūsēja intransitīvs, darbības vārds
rūsējums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Pārklāties ar rūsu [1] (1).
PiemēriMašīnas izpūtējs sācis rūsēt.
1.1.pārnestā nozīmē Kļūt rūsganam, rūsai līdzīgā krāsā.
PiemēriSākuši rūsēt paparžu gali.