Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
kolorīts1
kolorīts vīriešu dzimte, lietvārds
1.Krāsu, krāsu toņu kopums (mākslas darbā); dominējošais krāsu tonis vai krāsu kopiespaids.
PiemēriMaigs pasteļtoņu kolorīts.
2.Skanējuma nokrāsa, raksturīga īpatnība.
PiemēriMūzikas savdabīgais kolorīts saistīja klausītājus.
3.Raksturīgu īpatnību kopums.
PiemēriKalnu ciematiņi saglabājuši savu nacionālo stilu un neatkārtojamu kolorītu.
Cilme:No itāļu colorito, kam pamatā latīņu color ‘krāsa’.