svilpe
svilpe dsk. ģen. -pju lietvārds; sieviešu dzimte
1.Neliels rīks, arī akustiska signālierīce, kurā skaņu (parasti vienā augstumā) rada gaisa strūkla.
PiemēriSvilpe no kārkla mizas.
- Svilpe no kārkla mizas.
- Koka svilpe pīļu pievilināšanai.
- Metāla svilpe.
- Svilpe ar lodīti.
- Fabrikas svilpe.
- Tvaika lokomotīves svilpe.
Stabili vārdu savienojumiMiglas svilpe.
- Miglas svilpe — svilpe (sirēna, taure), ar ko (piem., kuģniecībā) raida skaņu signālus redzamību traucējošā miglā, nokrišņos.
1.1.Svilpes (piem., sporta spēles tiesneša) radīta skaņa, svilpiens.
PiemēriHokejists meta vārtos jau pēc svilpes.
- Hokejists meta vārtos jau pēc svilpes.
- Stūra sitiens tiek izpildīts tikai pēc tiesneša svilpes.