svilpe
svilpe dsk. ģen. -pju lietvārds; sieviešu dzimte
1.Neliels rīks, arī akustiska signālierīce, kurā skaņu (parasti vienā augstumā) rada gaisa strūkla.
PiemēriSvilpe no kārkla mizas.
Stabili vārdu savienojumiMiglas svilpe.
1.1.Svilpes (piem., sporta spēles tiesneša) radīta skaņa, svilpiens.
PiemēriHokejists meta vārtos jau pēc svilpes.