iesprēgāt
iesprēgāt [ìesprȩ̃gât] 3. pers. -ā, pag. -āja darbības vārds; intransitīvs
Mazliet, arī vietumis sasprēgāt.
PiemēriStikla glāze iesprēgājusi.
- Stikla glāze iesprēgājusi.
- Koka miza iesprēgājusi.