zābaki
zābaki lietvārds; vīriešu dzimte
zābaks lietvārds; vīriešu dzimte; formā: vienskaitlis
1.Apavs, kas ietērpj kāju augstāk par potīti.
PiemēriRudens, ziemas zābaki.
- Rudens, ziemas zābaki.
- Gumijas zābaki.
- Silti zābaki.
- Zvejnieku zābaki.
- Slēpju zābaki.
- Slidu zābaki.
- Zābaku pāris.
- Uzvilkt zābakus.
2.Dzirnavās – graudu teknes gals, pie kura piestiprina maisu.
3.nievājoša ekspresīvā nokrāsa Dumjš, neattapīgs, arī neprasmīgs cilvēks.
PiemēriNu, gatavais zābaks!
- Nu, gatavais zābaks!
Stabili vārdu savienojumiDumjš kā zābaks. Dzērvju zābaki. Stulbs kā zābaks.
- Dumjš kā zābaks sarunvaloda — ļoti dumjš.
- Dzērvju zābaki idioma — vējā un mitrumā sasprēgājušas kājas.
- Stulbs kā zābaks idioma — sarunvaloda ļoti stulbs.