zaglīgs
zaglīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
zaglīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
zaglīgi apstākļa vārds
zaglība lietvārds; sieviešu dzimte
zaglīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas mēdz zagt.
PiemēriZaglīgs darbonis.
- Zaglīgs darbonis.
- Zaglīga pārdevēja.
- Vārnas ir ļoti zaglīgi putni.
2.Tāds, kas zogas, cenšas palikt nepamanīts.
PiemēriPār pagalmu pāršaujas zaglīgs stāvs.
- Pār pagalmu pāršaujas zaglīgs stāvs.
2.1.Tāds, kurā izpaužas vēlēšanās palikt nepamanītam; tāds, kas ir saistīts ar ko neatļautu, slepenu.
PiemēriZaglīgs skatiens.
- Zaglīgs skatiens.
- Iet zaglīgiem soļiem.
- Zaglīgi ielavīties mājā.