sakratīt
sakratīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
sakratīties darbības vārds; atgriezenisks
1.Sākt, parasti pēkšņi, kratīt (piem., ko satvertu, kur ievietotu); īsu brīdi kratīt.
PiemēriPirms lietošanas sakratīt.
1.1.Satvert un spēcīgi sakustināt nelielā amplitūdā.
PiemēriSakratīt bērnu.
2.formā: trešā persona Būt par cēloni tam, ka (kas) sāk drebēt, trīcēt (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli); būt par cēloni tam, ka (kas) īsu brīdi dreb, trīc.
PiemēriĶermeni sakrata auksti drebuļi.