izturīgs
izturīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
izturīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
izturīgi apstākļa vārds
izturība lietvārds; sieviešu dzimte
izturīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas var izturēt (ko nelabvēlīgu).
PiemēriIzturīgs cilvēks.
1.1.Tāds, kas nenogurst.
PiemēriIzturīgs skrējējs.
1.2.Tāds, kas spēj ilgi darboties bez traucējumiem (par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām).
PiemēriIzturīga sirds.
2.Tāds, kas var izturēt kā ietekmi (par priekšmetu, vielu); tāds, kas ātri nenolietojas.
PiemēriIzturīgs audums.
3.Tāds, kas var izturēt nelabvēlīgus augsnes, klimatiskos u. tml. apstākļus (par augiem, to daļām).
PiemēriIzturīgas gurķu šķirnes.
Stabili vārdu savienojumiIzturīgs pret veldri.