izturīgs
izturīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
izturīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
izturīgi apstākļa vārds
izturība lietvārds; sieviešu dzimte
izturīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas var izturēt (ko nelabvēlīgu).
PiemēriIzturīgs cilvēks.
- Izturīgs cilvēks.
- Izturīgi zirgi.
1.1.Tāds, kas nenogurst.
PiemēriIzturīgs skrējējs.
- Izturīgs skrējējs.
- Izturīgs līgotājs.
1.2.Tāds, kas spēj ilgi darboties bez traucējumiem (par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām).
PiemēriIzturīga sirds.
- Izturīga sirds.
- Izturīgi asinsvadi.
2.Tāds, kas var izturēt kā ietekmi (par priekšmetu, vielu); tāds, kas ātri nenolietojas.
PiemēriIzturīgs audums.
- Izturīgs audums.
- Izturīgi apavi.
- Izturīgas metāla durvis.
3.Tāds, kas var izturēt nelabvēlīgus augsnes, klimatiskos u. tml. apstākļus (par augiem, to daļām).
PiemēriIzturīgas gurķu šķirnes.
- Izturīgas gurķu šķirnes.
- Pret dažādām slimībām izturīgas ābeles.
- Izturīgi ziedi.
Stabili vārdu savienojumiIzturīgs pret veldri.
- Izturīgs pret veldri — tāds, kas neveldrējas.