koncentrēt
koncentrēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Sakopot (ko) lielākā daudzumā vienā un tai pašā vietā.
PiemēriKoncentrēt darbaspēku.
- Koncentrēt darbaspēku.
- Koncentrēt policijas vienības uz galvenajiem ceļiem.
- Svētku pasākumi koncentrēti galvenokārt pilsētas centrā.
1.1.Ietvert lielā daudzumā (kur).
PiemēriKlasika koncentrējusi sevī mūžīgi aktuālas problēmas.
- Klasika koncentrējusi sevī mūžīgi aktuālas problēmas.
1.2.Padarīt īsāku, piesātinātāku.
PiemēriKoncentrēt tekstu.
- Koncentrēt tekstu.
2.Sakopot un vērst uz noteiktu objektu.
PiemēriKoncentrēt uzmanību.
- Koncentrēt uzmanību.
- Nespēt koncentrēt domas.
- Koncentrēt visus garīgos spēkus.
2.1.Vērst (skatienu) uz noteiktu objektu.
PiemēriKoncentrēt skatienu uz šaušanas mērķi.
- Koncentrēt skatienu uz šaušanas mērķi.
Cilme:No franču concentrer.