stīvēt sarunvaloda
stīvēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Ar pūlēm, grūtībām pārvietot, virzīt (piem., nest, vilkt, vest).
PiemēriStīvēt bērnu ratiņus augšā pa kāpnēm.
2.Ģērbt, vilkt, parasti ar pūlēm, grūtībām.
PiemēriStīvēt mugurā uzvalku.
2.1.Ar pūlēm, grūtībām aut (ko ciešu, šauru).
PiemēriStīvēt kājās gumijniekus.