Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
ķegļi
ķegļi lietvārds; vīriešu dzimte; formā: daudzskaitlis
1.Spēle, kuras mērķis ir, ripinot bumbiņu, apgāzt stateniski novietotas figūras.
PiemēriSpēlēt ķegļus.
  • Spēlēt ķegļus.
1.1.formā: vienskaitlis Šīs spēles figūra (parasti ar sašaurinātu augšdaļu).
PiemēriApgāzt visus ķegļus.
  • Apgāzt visus ķegļus.
Cilme:No vācu Kegel.