donis
donis [duõnis] -ņa, dsk. ģen. -ņu lietvārds; vīriešu dzimte
1.Lakstaugs ar gludu, apaļu stiebru, sīkiem ziediem (aug mitrās vietās).
PiemēriIzplestais donis.
1.1.formā: daudzskaitlis Meldri.
PiemēriPlūkt ezerā doņus.
Stabili vārdu savienojumiDoņu dzimta.