lietpratējs
lietpratējs lietvārds
lietpratēja lietvārds
Cilvēks, kam ir labas zināšanas, izpratne (par kādu nozari, jautājumu), prasme (kādā darbā).
PiemēriLietpratējs baroka mūzikā.
- Lietpratējs baroka mūzikā.
- Lietpratējs kamīnu mūrēšanā.
- Nepieciešama lietpratēja palīdzība.