orķestris
orķestris lietvārds; vīriešu dzimte
1.Liels instrumentāls ansamblis kopīgai muzicēšanai, kas sastāv no dažādu instrumentu grupām.
PiemēriSimfoniskais orķestris.
Stabili vārdu savienojumiPūtēju orķestris.
2.Padziļinājums vai norobežojums skatuves priekšā, kur novietojas šāds ansamblis.
PiemēriOrķestrī vietas ieņēma vijolnieki.
Cilme:No franču orchestre, kam pamatā grieķu orchēstra ‘laukums, uz kura darbojās koris sengrieķu teātrī’.