tuntuļot
tuntuļot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds
tuntuļoties darbības vārds; atgriezenisks
1.transitīvs Ļoti silti, vairākām kārtām ģērbt.
PiemēriZīdaini nevajag tuntuļot.
- Zīdaini nevajag tuntuļot.
2.intransitīvs Neveikli, lēni, arī smagi, ar grūtībām iet.
PiemēriTuntuļot pa piesnigušo ceļu uz mājām.
- Tuntuļot pa piesnigušo ceļu uz mājām.
- Blakus mātei tuntuļoja mazulis.