Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
tunika
tunika lietvārds; sieviešu dzimte
1.vēsturisks Seno romiešu kreklveida apģērba gabals no vilnas vai linu auduma, ko valkāja zem togas.
2.Sieviešu apģērba gabals, piem., vieglas, pagaras blūzes veidā.
PiemēriZīda tunika.
  • Zīda tunika.
  • Grezna tunika ar mežģīnēm.
  • Grūtnieču tunika.
  • Valkāt tuniku.
Cilme:No latīņu tunica.