Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
špicbuks sarunvaloda
špicbuks vīriešu dzimte, lietvārds
Apķērīgs, izdarīgs, dažreiz mazliet blēdīgs cilvēks; nerātnis.
PiemēriBaigais špicbuks.
Cilme:No vācu der Spitzbube ‘nelietis, blēdis; krāpnieks’.