Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
špicbuks sarunvaloda
špicbuks lietvārds; vīriešu dzimte
Apķērīgs, izdarīgs, dažreiz mazliet blēdīgs cilvēks; nerātnis.
PiemēriBaigais špicbuks.
Cilme:No vācu der Spitzbube ‘nelietis, blēdis; krāpnieks’.