špetns sarunvaloda
špetns [špȩtns] -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
špetna [špȩtna] -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
špetni [špȩtni] apstākļa vārds
špetnums [špȩtnùms] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kura attieksme pret citiem ir barga, naidīga; nejauks, nešpetns.
PiemēriŠpetna sieva.
- Špetna sieva.
- Māte paliek špetna.
- Špetns un kašķīgs radījums.
- Špetna, špetna tā meitiņa, Vārdu saka, meži skan, Soli spēra, zeme rīb.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriŠpetni bārties.
- Špetni bārties.
- Sākt klaigāt vēl špetnāk.
Cilme:No poļu szpetny ‘nejauks, riebīgs’.