nerātnis
nerātnis -ņa, dsk. ģen. -ņu lietvārds
nerātne dsk. ģen. -ņu lietvārds
1.Tas, kas ir nerātns (parasti par bērnu); draiskulis.
PiemēriMeita – mazā nerātne.
- Meita – mazā nerātne.
- Nerātņi izdarījuši blēņas.
2.Cilvēks, kam raksturīga brīva seksuālā uzvedība.
PiemēriLielais nerātnis iemīlējās līdz ausīm un pat apprecējās.
- Lielais nerātnis iemīlējās līdz ausīm un pat apprecējās.