rokturis
rokturis [rùokturis] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Priekšmeta detaļa, kas paredzēta satveršanai, lai ar roku veiktu kādu darbību vai (priekšmetu) pārvietotu.
PiemēriDurvju rokturis.
- Durvju rokturis.
- Loga rokturis.
- Pannas rokturis.
- Soma ar garu rokturi.
1.1.Detaļa (piem., iekārtai, ierīcei), kas paredzēta aptveršanai ar roku, lai (to) darbinātu, mainītu (tās) stāvokli.
PiemēriĒveles rokturis.
- Ēveles rokturis.
- Sviras rokturis.
1.2.Detaļa, kas paredzēta aptveršanai ar roku, lai pieturētos, iegūtu atbalstu.
PiemēriSpieķa rokturis.
- Spieķa rokturis.
- Turēties pie roktura sabiedriskā transportā.