smaidīt
smaidīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; intransitīvs
1.Radīt sejas daļās (lūpās, vaigos, acīs) raksturīgas kustības, raksturīgu izteiksmi, ko izraisa tieksme smieties, piem., aiz prieka, labsajūtas, laipnības.
PiemēriSirsnīgi, mīļi smaidīt.
Stabili vārdu savienojumiSmaidīt caur asarām.
1.1.Būt tādam, kura izteiksme ir saistīta ar smaidu (parasti par seju, acīm).
PiemēriSmaidoša seja.
Stabili vārdu savienojumiLaime smaida. Smaida kā maija mēness. Smaida kā pilns mēness. Veiksme (uz)smaida.