smaile
smaile dsk. ģen. -ļu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Tievs, parasti konusveida, trīsstūrveida, gals (priekšmetam, veidojumam u. tml.).
PiemēriAdatas, bultas, durkļa smaile.
- Adatas, bultas, durkļa smaile.
- Ar zīmuļa smaili novilkt līniju.
2.Smaila (kā) virsotne, augstākais punkts.
PiemēriNo kalna smailes paveras elpu aizraujošs skats.
- No kalna smailes paveras elpu aizraujošs skats.
- Putns ligzdu vij augstā kokā vai nepieejamas klints smailē.
- Baznīcas torņa smaile.
- Obelisks ar zeltītu lodi smailē.