virpot
virpot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
virpojums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Apstrādāt ar virpu (cietu materiālu, piem., metālu, koku); apstrādāt ar podnieka virpu (mālu).
PiemēriVirpot metālu, koku.
- Virpot metālu, koku.
- Keramiķis virpoja tikai Latgales mālu.
1.1.Apstrādājot ar virpu (cietu materiālu, piem., metālu, koku), veidot (kādu priekšmetu); strādājot ar podnieka virpu, veidot (keramikas izstrādājumu).
PiemēriVirpot bremžu diskus.
- Virpot bremžu diskus.
- Virpot saimniecības traukus.
- Virpot koka svečturus.
- A. Ušpeļa virpotās māla vāzes un krūzes tika liktas ceplī.